Amatas taka ir viena no iespaidīgākajām un skaistākajām dabas takām Latvijā. Tā ir izvietojusies pa Amatas senleju, kas vietām ir pat 50m dziļa un skati no šīm vietām ir neaprakstāmi. Takas garumā ir ļoti daudz dažādi ieži un tā kā taka ir iestaigāta, tad arī iešana ir ērta un nebūs jālaužas caur krūmiem vai brikšņiem. Tas populārākā vieta ir Zvārtas iezis, bet arī pārējie ir apskates un sajūsmas vērti.

Pārgājiena garums: ~15.2km | Augstuma starpība: 140m | Grūtības pakāpe: vidēji viegls

Pārgājiena maršruts ved Cēsu pievārtē pa Gaujas pusi. Redzēsi gan dažādus smilšakmens atsegumus, būs kāda ala, kāds avots un izlaidīsi līkumu arī caur “Cēsu Mežaparku”, kur no 19. gadsimta pirmsākumiem ir saglabājušās Cēsu tā laika villas. Mēs paši neesam baigie senās arhitektūras cienītāji, bet nu šādas mājas Cēsīs nav baigi daudz sastopamas un ir diezgan inčīgi tām uzmest aci (no ārpuses).
Gājiens iet pa Gaujas senleju un mēs kā jau pāķos dzimuši un auguši esam baigie dabas bērni un tāpēc arī maršruts pārsvarā ir saplānots, lai redzētu dažādus dabas objektiņus. Šis ir tāds nu riktīgi civilizēts pārgājiens, varbūt pat pārāk civilizēts, jo iešana ir pa ceļiem un labiekārtotām takām, bet ja gribēsies, tad varēs ielīst arī brikšņos, nu tādos riktīgi nelielos, jo urbānā vidē džunglis baigi daudz nav palicis un viss ir skaisti sakopts.
Kopumā pārgājiens ir viegls un būs katram pa spēkam. Ieraugi Cēsis no nedaudz cita skatu punkta.

Pārgājiena garums: ~12km | Augstuma starpība: 100m | Grūtības pakāpe: viegls

Šī ir viena no mūsu mīļākajām bērnības takām un tāpēc šo pārgājiena maršrutu zinām jau kopš senseniem laikiem, bet pēdējā laikā tas ir kļuvis salīdzinoši populārs arī plašākām laužu masām. Pārgājiens ved gar upi Raunis, kura ir viena no skaistākajām Latvijas upēm, jo tās krastos ir ļoti daudz smilšakmens atsegumi (ieži), bet turpinās gar upi Rauna ar ne mazāk iespaidīgiem skatiem.
Taka kas ved gar upi nav labiekārtota, tāpēc vietām nāksies brist cauri brikšņiem un šķērsot upi pār kokiem, kas padara šo pārgājienu papildus izaicinošu, bet ne mazāk foršu. Raunis ir salīdzinoši neliela upīte ar platumu 3-5m, bet tās kritums ir diezgan liels un tāpēc tā ir strauja kā rezultātā tās krasti nav pārpurvojušies un viegli pieejami. Kopumā gar Rauni noiesim ap 11km līdz tā ieteikai upē Rauna.
Raunas upe ir lielāka par Rauni un tās platums ir ap 5-10m. Gājiens gar Raunas upi ir grūtāks nekā gar Rauni, jo nogurums liek par sevi manīt un arī reljefs ir lielāks. Tās krastos esošie ieži var sasniegt pat 40m augstumu un līdz ar to gājienā gar to būs jākāpj kalnos un jālien lejās. Gar šo upi sanāks noiet aptuveni 7km līdz tās ietekai Gaujā, līdz kurai ejot pa ceļam varēsi apjūsmot augstāko dzelzceļa tiktu Baltijā pie kura notikušas Cēsu kaujas un kurš redzams filmas “Dvēseļu putenis” nobeigumā ar igauņu bruņu vilcieniem.

Pārgājiena garums: ~18km | Augstuma starpība: 320m | Grūtības pakāpe: vidēji grūts

Pārgājiens gar nezināmās, bet ne mazāk iespaidīgās Strīķupes krastiem. Pārgājienu sāksi ar Gaujas šķērsošanu laivā, kas būs daži desmiti metri. Šajā vietā upe beidz savu vareno tecējumu un tāpēc tev nāksies doties pret straumi (gar tās krastiem) iztekas meklējumos.
Upes krastos atrodas iespaidīgi smilšakmens atsegumi un dažos no tām upe ar biedriem avotiem ir izveidojusi alas. Lielākā no tām ir skaistā un salīdzinoši dziļā Kalēja ala, kurā iespējams paložņāt. Pārgājiena laikā būs brīži, kad bridīsi pa brikšņiem, lēksi atelpas polku priežu mežos, izbesīsies kāpjot stāvajos upes krastos un centīsies neiežauties upē šķērsojot to pa nokritušajiem kokiem. Strīķupe iztek no Vaidavas ezera, kas atrodas Vaidavā un šeit tu arī beigsi savu pārgājienu.

Pārgājiena garums: ~12km | Augstuma starpība: 280m | Grūtības pakāpe: vidējs

Pārgājiens gar nezināmās, bet ne mazāk iespaidīgās Strīķupes krastiem. Strīķupe iztek no Vaidavas ezera, kas atrodas Vaidavā un te arī sākas pārgājiens. Šīs upes krastos atrodas iespaidīgi smilšakmens atsegumi un dažos no tām upe ar biedriem avotiem ir izveidojusi alas. Lielākā no tām ir skaistā un salīdzinoši dziļā Kalēja ala, kurā iespējams paložņāt.
Pārgājiena laikā būs brīži, kad bridīsi pa brikšņiem, lēksi atelpas polku priežu mežos, izbesīsies kāpjot stāvajos Strīķupes krastos un centīsies neiežauties upē šķērsojot to pa nokritušajiem kokiem. Kopumā upi būsi piebeidzis no A-Ž, jo beigsi šo skaisto pārgājienu līdz ar tās ieteiku Gaujā, kur tevi sagaidīs laiva un atliks ar to pārairēt pāri dažus desmitus metru uz apmetni.

Pārgājiena garums: ~12km | Augstuma starpība: 280m | Grūtības pakāpe: vidējs